Vietniekvārdi

Vietniekvārdi jeb pronomeni ir vārdšķira, kuras vārdus lieto, lai aizstātu nomenus (lietvārdus, īpašības vārdus). Vietniekvārdi nenosauc priekšmetu, pazīmi vai procesu, bet tikai norāda uz to. Vietniekvārdu skaits atšķirībā no, piemēram, darbības vārdu vai lietvārdu skaita ir ierobežots.

Vietniekvārdi aptver nelielu, nozīmes un formas ziņā neviendabīgu vārdu grupu. Vietniekvārdu konkrētā nozīme mainās atkarībā no konteksta un situācijas. Pēc atbilsmes ar nomeniem izšķir:

lietvārdu ekvivalentus, piem., viņš, tas;

īpašības vārdu ekvivalentus, piem., kāds, šāds, tāds;

skaitļa vārdu ekvivalentus, piem., abi, viss, dažs labs.

Pa ceļu nāca zēns. Viņš izskatījās noguris.

Meitene apbrīnoja ziedus, kādus agrāk nebija redzējusi.

Ieva jau ir nokārtojusi četrus eksāmenus, visus ar labām sekmēm.

Vietniekvārdam piemīt – dzimte, skaitlis un locījums.

Pēc dzimtes vietniekvārdus izšķir – vīriešu dzimtē, piemēram, viņš, tas, kāds, sieviešu dzimtē, piemēram, viņa, tā, kāda, vai kopējā dzimtē jeb bez dzimuma, piemēram, es, tu, jūs.

Pēc skaitļa vietniekvārdus izšķir – vienskaitlī, piemēram, tas, viņš, šīs, daudzskaitlī, piemēram, tie, viņi, šie, vai nenoteiktā skaitlī, piemēram, nekas, jebkas, kaut kas.

Pēc nozīmes un lietošanas vietniekvārdus iedala deviņās grupās:

1. Personu vietniekvārdi

es, tu, viņš, viņa, mēs, jūs, viņi, viņas

2. Atgriezeniskais vietniekvārds

sevis

3.Piederības vietniekvārdi

mans, tavs, savs, manējs, tavējs, savējs, mūsējs, jūsējs, viņējs

4.Norādāmie vietniekvārdi

šis, šī, tas, tā, šāds, šāda, tāds, tāda, viņš, viņa

5. Jautājamie vietniekvārdi

kas, kurš, kāds

6. Attieksmes vietniekvārdi

kas, kurš, kāds;

7. Nenoteiktie vietniekvārdi

kas, kurš, kāds, dažs, cits, kaut kas, kaut kāds, kaut kurš, diez(in) kas, diez(in) kāds, diez(in) kurš, nez(in) kas, nez(in) kurš, nez(in) kāds, dažs labs, viens otrs, jebkas, jebkurš, jebkāds;

8. Noteiktie vietniekvārdi

viss, pats, katrs, ikkatrs, ikviens, abi, abas;

9. Noliegtie vietniekvārdi

nekas, nekāds, neviens.

Uz sākumu