Darbības vārds

 

Darbības vārds jeb verbs ir patstāvīga vārdšķira, kas nosauc darbības vai stāvokļus kā laikā norisošus procesus, piemēram, iet, ēst, gulēt, strādāt, atpūsties.

Teikumos darbības vārdi var būt trīs stāvokļos: nenoteiksmē, personu formā vai divdabju formā.

 

Nenoteiksme (infinitīvs) ir darbības vārda forma, kas darbību, procesu vai stāvokli tikai nosauc, bet nenorāda uz laiku, personu un skaitli. Nenoteiksmi izsaka ar galotni -t vai -ties. Nenoteiksme uzskatāma par darbības vārda pamatformu, to pretstata visām pārējām darbības vārda formām.

celt, celties, mazgāt, mazgāties, mācīt, mācīties, riet, kalt, laikot, smieties, censties, priecāties

 

 

Iedalījums pēc galotnes:

   tiešie           atgriezeniskie

         -t                          - ties

  mācīt                   mācīties

 

• tieši. Tiešiem darbības vārdiem nenoteiksmē ir galotne -t

iet, gulēt, šūt, rakstīt, audzēt, mīlēt, ravēt

• atgriezeniski. Atgriezeniskiem darbības vārdiem nenoteiksmē ir galotne -ties.

vēlēties, skaisties, klausīties, mosties, žāvāties, smieties.

 

 

 

Pēc nozīmes un saistījuma ar citiem vārdiem teikumā darbības vārdi ir:

• pārejoši. Tie ir saistīti ar papildinātāju akuzatīvā, piesaista jautājumu ko?

lasīt (grāmatu), celt (māju), skatīties (filmu), nest (somu), zīmēt (cilvēkus), rakt (zemi);

• nepārejoši. Tie nepiesaista papildinātāju akuzatīvā, nevar uzdot jautājumu ko?

sēdēt, priecāties, raudāt, iet, slimot, uztraukties.

 

 

Iedalījums pēc sastāva:

 

pirmatnīgie       atvasinātie

(sakne, galotne)   (piedēklis, priedēklis)

 

Piedēkļi:

-ā- dziedāt, strādāt

-ē- sēdēt, ēvelēt

-ī- lasīt, mācīt

-o- labot, krāsot

-inā- vingrināt, sāpināt

-ū- dabūt

 

• pirmatnīgi. Pirmatnīgie darbības vārdi nenoteiksmē sastāv tikai no saknes un galotnes.

iet, smieties, vest, raut, likt, ļaut, liekties;

• atvasināti. Atvasinātajiem darbības vārdiem nenoteiksmē bez saknes un galotnes vēl ir priedēklis vai piedēklis, vai abi divi.

aiziet, iesmieties, smaidīt, lasīt, pasmaidīt, izlasīt.

 

 

Ar priedēkļiem darbības vārdus atvasina tikai no citiem darbības vārdiem. Darbības vārdus var atvasināt ar šādiem latviešu valodas priedēkļiem:

aiz-, ap-, at-, ie-, iz-, ne-, no-, pa-, pār-, pie-, sa-, uz-.

aizrakstīt, aprakstīt, atrakstīt, ierakstīt, izrakstīt, nerakstīt, norakstīt, parakstīt, pārrakstīt, pierakstīt, sarakstīt, uzrakstīt;

apmācīt, iemācīt, izmācīt, nemācīt, pamācīt, pārmācīt, samācīt;

necensties, pacensties, pārcensties, sacensties.

 

Ar piedēkļiem darbības vārdus atvasina no lietvārdiem, īpašības vārdiem un darbības vārdiem. Darbības vārdus atvasina ar šādiem latviešu valodas piedēkļiem:

-ā-, -ē-, -ī-, -o-, -inā-, -aļā-, -alē-, -elē-, -uļo-.

raudāt, zīmēt, lasīt, dejot, vilināt, kāpaļāt, braukalēt, skraidelēt, burbuļot.

 

 

Pēc izsacītās darbības veida darbības vārdi ir:

• nepabeigta veida – izsaka ilgstošu, nepabeigtu darbību. Šiem darbības vārdiem nav priedēkļa:

ēst, dziedāt, iet, lasīt.

Izņēmumi: piedot, aizstāvēt, palikt, pazīt, patikt;

• pabeigta veida – izsaka pabeigtu darbību. Šiem darbības vārdiem ir priedēklis:

paēst, nodziedāt, aiziet, ieiet, izlasīt.

 

 

Pēc gramatiskā lietojuma darbības vārdi var būt:

• patstāvīgi vārdi. Teikumā tiem ir pilnīga leksiskā nozīme, tie veido teikuma locekli:

zīmēt, vilkt, žāvāties, apstāties;

• palīgdarbības vārdi. (būt, tikt, tapt, kļūt) Teikumā tiem parasti nav pilnīgas leksiskās nozīmes, tos lieto salikto laiku un ciešamās kārtas formu veidošanā:

esmu zīmējis, biju uzvilcis, tiek zīmēts, top mācīts.

 

Darbības vārdi būt, tikt, tapt var tikt lietoti arī kā patstāvīgi darbības vārdi.

Ir vasara. Tu tiksi ar to galā. Top lielas lietas.

 

Dabības vārdu iespējams izteikt vienskaitlī, piemēram, es eju, tu guli, viņš brauc, kā arī daudzskaitlī, piemēram, jūs ejat, viņi guļ, mēs braucam.

 

Darbības vārdus iespējams iedalīt trīs personās:

• es, mēs;

• tu, jūs;

• viņš, viņa, viņi, viņas.

 

 

Pārskats par darbības vārda izteiksmēm

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Darbības vārdu maiņu laikos, personās un skaitļos sauc par konjugēšanu. Pēc konjugēšanas īpatnībām darbības vārdus iedala trīs konjugācijās.

Lai noteiktu konjugāciju, darbības vārds jāpārveido nenoteiksmē.

• Ja darbības vārdam nenoteiksmē nav piedēkļa, tad- 1.konj.

• Ja ir piedēklis, pārveido vienskaitļa 1.personā tagadnē un pagātnē- ko es daru? ko es darīju?

 

Ja formas vienādas,                              Ja formas dažādas,        

zilbju skaits vienāds, tad- 2.konj.         zilbju skaits dažāds, tad – 3. konj. 

Ko daru?- strādāju                                  Ko daru? - lasu

Ko darīju?- strādāju                                Ko darīju?- lasīju

 

 

Pie pirmās konjugācijas pieder pirmatnīgi vai tikai ar priedēkli atvasināti darbības vārdi.

augt, celt, glābties, salauzt, pārnest, apvelties

 

Pie otrās konjugācijas pieder ar piedēkli atvasināti darbības vārdi, kam tagadnes un pagātnes celmā ir vienāds zilbju skaits (vienkāršās tagadnes vienskaitļa 1.persona sakrīt ar vienkāršās tagadnes vienskaitļa 1.personu).

Strādāt – strādāju – strādāju,

zīmēt – zīmēju – zīmēju,

medīt – medīju – medīju,

dejot – dejoju – dejoju.

 

Pie trešās konjugācijas pieder ar piedēkli atvasināti darbības vārdi, kam tagadnes celmā ir par vienu zilbi mazāk nekā pagātnes celmā (vienkāršās tagadnes vienskaitļa 1.persona nesakrīt ar vienkāršās tagadnes vienskaitļa 1.personu).

Lasīt – lasu – lasīju,

valdzināt – valdzinu – valdzināju,

gribēt – gribu – gribēju,

raudāt – raudu – raudāju.

 

Ne pie vienas konjugācijas nepieder nekārtnie darbības vārdi būt, dot, iet. Nekārtnie darbības vārdi no citiem darbības vārdiem atšķiras gan ar tagadnes, gan pagātnes celmu, gan personu formu veidojumu:

būt – esam – bijām,

iet – ejam – gājām,

dot – dodam – devām.

 

 

 

Uz sākumu