Īpašības vārdi

 

Īpašības vārdi jeb adjektīvi ir patstāvīga vārdšķira, kas nosauc priekšmetu, parādību, procesu pazīmes vai īpašības. Īpašības vārdu parasti lieto kopā ar lietvārdu, lai izteiktu kādu lietvārda īpašību. Īpašības vārdus pēc to nozīmes iedala divās grupās:

• kādības jeb kvalitatīvajos. Tie nosauc pazīmi, kas var pastiprināties vai pavājināties, t.i., tiem ir salīdzināmās pakāpes, piem.,

augsts – augstāks – visaugstākais

kluss – klusāks – visklusākais

 

• attieksmes jeb relatīvajos. Tie nosauc pazīmi, kura nevar ne pastiprināties, ne pavājināties, t.i., tiem nav salīdzinošo pakāpju, piem.,

pašreizējais, pēdējais, mūžīgs.

 

Īpašības vārdiem ir 5 gramatiskās kategorijas: dzimte, skaitlis, locījums, noteiktā un nenoteiktā galotne, salīdzināmās pakāpes.

Pēc dzimtes īpašības vārdus izšķir – vīriešu dzimtē, piemēram, skaists, dziļš, garš un sieviešu dzimtē, piemēram, skaista, dziļa, gara.

 

Pēc skaitļa īpašības vārdus izšķir – vienskaitlī (viens) vai daudzskaitlī (divi un vairāk).

 

Īpašības vārdam tāpat kā lietvārdam ir šādi locījumi:

• Nominatīvs – Kas?

• Ģenitīvs – Kā?

• Datīvs – Kam?

• Akuzatīvs – Ko?

• Instrumentālis – Ar ko?

• Lokatīvs – Kur?

• Vokatīvs – Bez jebkāda jautājuma.

 

 

 

 

 

Īpašības vārdus ar nenoteikto galotni loka kā 1.deklinācijas lietvārdus vīriešu dzimtē un kā 4.deklinācijas lietvārdus sieviešu dzimtē. Īpašības vārdus ar noteikto galotni loka īpatnēji. Tiem vienskaitļa datīvā un lokatīvā un daudzskaitļa datīvā, instrumentāli un lokatīvā ir paplašinātā galotne.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Īpašības vārdam ir trīs salīdzināmās pakāpes: pamata pakāpe, pārākā pakāpe un vispārākā pakāpe.

• Īpašības vārds pamata pakāpē nosauc īpašību kā neatkarīgu, patstāvīgu.

Skaista puķe, gudrs bērns, kluss čuksts.

 

• Īpašības vārds pārākajā pakāpē norāda, ka īpašība priekšmetam vai parādībai piemīt lielākā vai mazākā mērā nekā kādam citam līdzīgam priekšmetam vai parādībai.

Skaistāka puķe, gudrāks bērns, klusāks čuksts.

Pārākās pakāpes formu darina no īpašības vārda celma, pievienojot tam piedēkli -āk-.

Īpašības vārdi pārākajā pakāpē tiek izmantoti salīdzinājuma konstrukciju veidošanā. Ja darbības vārds nav noliegts, īpašības vārdu lieto kopā ar nekā vai par. Ja darbības vārds ir nolieguma formā, īpašības vārdu lieto kopā ar kā vai par.

Laila ir jaunāka nekā Vineta.

Laila ir jaunāka par Vinetu.

Kārlis nav garāks kā Lauris.

Kārlis nav garāks par Lauri.

 

• Īpašības vārds vispārākajā pakāpē norāda, ka īpašība kādam priekšmetam vai parādībai piemīt vislielākajā pakāpē salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem priekšmetiem vai parādībām.

Visskaistākā puķe, visgudrākais bērns, visklusākais čuksts.

Vispārākās pakāpes formu darina, pievienojot priedēkli vis- pārākās pakāpes formai ar noteikto galotni. Vispārākās pakāpes nozīmi var izteikt pārākā pakāpe savienojumā ar vietniekvārdu pats.

Pati skaistākā puķe, pats gudrākais bērns, pats klusākais čuksts.

 

 

 

Uz sākumu