LATVIEŠU VALODAS GRAMATIKA

Lietvārds jeb substantīvs ir viena no latviešu valodā visbiežāk lietojamām vārdšķirām. Lietvārdam piemīt – dzimte, skaitlis, locījums un deklinācija. Bez tam lietvārdi var būt kā sugasvārdi un īpašvārdi.

 

Pēc dzimtes lietvārdus izšķir - vīriešu dzimtē, piemēram, urbis, zāģis, brālis, sieviešu dzimtē, piemēram, priede, mašīna, malka vai kopējā dzimtē jeb bez dzimuma.

 

Pēc skaitļa lietvārdus izšķir – vienskaitlī (viens) vai daudzskaitlī (divi un vairāk).

 

Lietvārdus latviešu valodā var dalīt lokāmos un nelokāmos lietvārdos. Vairums latviešu valodas lietvārdu ir lokāmi. 

Lietvārdam ir šādi locījumi:

• Nominatīvs – Kas?

• Ģenitīvs – Kā?

• Datīvs – Kam?

• Akuzatīvs – Ko?

• Instrumentālis – Ar ko?

• Lokatīvs – Kur?

• Vokatīvs – Bez jebkāda jautājuma.

 

Lokāmie lietvārdi tiek dalīti sešās deklinācijās (pirmā deklinācija, otrā deklinācija, trešā deklinācija, ceturtā deklinācija, piektā deklinācija, sestā deklinācija), kuru nosaka tā dzimte un nominatīva galotne.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Nelokāmie lietvārdi ir aizgūti sugas vārdi un citvalodu cilmes īpašvārdi. Lielākoties tie beidzas ar -ā, -ē, -o, -u, -ū. Taču daļai nelokāmo lietvārdu ir tādas pašas galotnes kā lokāmajiem lietvārdiem.

 

Nelokāmie lietvārdi, kuriem ir nelokāmā lietvārda galotne:

ampluā; ateljē; kino; ragū; gnu

Nelokāmie lietvārdi ar lokāmā lietvārda galotni:

čačača; kanoe; asorti

 

Sugasvārdi ir tādi lietvārdi, kuri apzīmē kādu sugu kopumā vai arī tas attiecas uz kādu konkrētu sugas pārstāvi, piemēram, suns, kaķis, dzērājs, skolotājs, bet īpašvārdus raksta ar lielo burtu, tādā veidā izceļoties citu lietvārdu starpā, piemēram, Līga, Rīga, Londona, Latvija, Tālie Austrumi.