Apstākļa vārds

 

Apstākļa vārds jeb adverbs ir patstāvīga, nelokāma vārdšķira, kas nosauc darbības, īpašības un apstākļu pazīmes. Apstākļa vārdi tuvāk paskaidro darbības vārdu, īpašības vārdu vai citu apstākļa vārdu.

Drīz ausīs rīts.

Viņš devās mājup.

Cik te skaisti!

Kāpēc vienmēr notiek tā?

 

Sintaktiskā lietojuma ziņā apstākļa vārdi teikumā parasti ir apstākļi, retumis apzīmētāji vai kopā ar saitiņu – izteicēji. Tie var ievadīt arī palīgteikumu vai jautājuma teikumu. Apstākļa vārdi ir pakārtoti darbības vārdiem, īpašības vārdiem un apstākļa vārdiem, atsevišķos gadījumos kā apzīmētāji – lietvārdiem, kas apzīmē darītāju, piem., ātri iet, gaiši zils, ļoti lēnām, pāri cēlājs.

Ir tādi apstākļa vārdi, kuri nosaka locījumu vārdiem, ar ko tie ir saistīti. Apstākļa vārdi daudz, maz, vairāk, mazāk, cik, tik piesaista nomenus ģenitīvā, piem., daudz naudas, maz laika, cik gadu.

Apstākļa vārdiem, kas ir atvasināti no īpašības vārdiem vai divdabjiem, var veidot salīdzināmās pakāpes:

lēnu – lēnāk – vislēnāk,

labi – labāk – vislabāk,

maz – mazāk – vismazāk,

patīkami – patīkamāk – vispatīkamāk.

Īpatnējas salīdzināmās pakāpes formas ir apstākļa vārdam daudz:

daudz – vairāk – visvairāk.

 

Pēc nozīmes apstākļa vārdi iedalās:

• vietas apstākļa vārdos

ārā, iekšā, augšā, lejā, apkārt, kur, citur, kaut kur, nekur, pakaļ, pretī, priekšā, sānis, še, te, šepat, tepat, šur, tur, turpat, turp, šurp, kurp, prom, mājup, vietumis, vienuviet, laukā u.c.;

• laika apstākļa vārdos

kad, tad, šad tad, vienmēr, šodien, tagad, nupat, drīz, jau, laikus, pirmīt, rīt, parīt, šorīt, vakar, šovakar, aizvakar, pirmdien, toziem, šovasar, vēlāk, mūžam, laikus, reiz, šoreiz u.c.;

• veida apstākļa vārdos

kā, tā, lēnām, ātri, klusu, cieši, asi, stingri, aktīvi, pasīvi, dabiski, kājām, braukšus, skriešus, rikšiem, sēdus, šķērsām, aizgūtnēm u.c.;

• mēra apstākļa vārdos

cik, tik, maz, daudz, vairāk, mazāk, nemaz, diezgan, drusku, gana, gandrīz, pavisam, pilnīgi, vienreiz, puslīdz u.c.;

• cēloņa un nolūka apstākļa vārdos

kāpēc, tāpēc, kādēļ, tādēļ, kālab, tālab, kālabad, tālabad, kamdēļ, tamdēļ;

• stāvokļa apstākļa vārdos

bail, žēl, vienalga, brīv.

 

Dažiem apstākļa vārdiem var būt vairākas nozīmes, piem., apstākļa vārdiem šurpu turpu ir saplūdusi vietas un veida nozīme vārdu savienojumā klaiņot šurpu turpu.

 

Pēc cilmes apstākļa vārdi iedalāmi:

• no lietvārdiem cēlušies apstākļa vārdi, piem., laikus, reizēm, vietām, sānis, brīnum, augšā u.c.

• no īpašības vārdiem cēlušies apstākļa vārdi, piem., labi, slikti, tuvu, tālu, maz, klusām, lēnām u.c. No īpašības vārdiem atvasina apstākļa vārdus ar galotnēm -i, -u, -am.

• no skaitļa vārdiem cēlušies apstākļa vārdi, piem., divatā, trijatā u.c.

• no vietniekvārdiem cēlušies apstākļa vārdi, piem., kur, tur, citur, visur u.c.

• no darbības vārdiem cēlušies apstākļa vārdi, piem., braukšus, sēdus, tupus, lūgtin, ticami, lūdzoši, atklāti u.c.

 

 

 

 

 

 

     Uz sākumu